User login

Languages

Projektu vērtēšana

 

Gribu padalīties ar pārdomām, un arī iegūt atgriezenisko saiti par IT projektu vērtēšanu. 

Manuprāt - tas ir mans pieņēmums(!) - daudzām organizācijām tā ir problēma:

  • pirmkārt, vērtēšana ir absolūti neizbēgama. Mēs (IT ļaudis) varam skaidri apzināties, cik šī vērtēšana ir nedroša, bet projektu vienmēr kāds finansē, un šim cilvēkam ir nepieciešamas vismazkaut kāda pārliecība, ka viņš neizmet naudu vējā.
  • otrkārt, pastāv dilemma - no vienas puses, negribas vērtēšanā ieguldīt daudz darba, jo varbūt projekts netiks uzsākts, no otras puses - gribas pēc iespējas ticamāku vērtējumu, un to var panākt, tikai iedziļinoties un veicot izpēti.
  • treškārt, pat cenšoties vērtēt ātri, vērtēšanā parasti iesaistās vairāki cilvēki (attiecīgi, tas prasa izmaksas) Neiztikt bez biznesa pārstāvja un projektu vadītāja vai analītiķa, bet parasti jau tiek aptaujāti arī izstrādātāji un testētāji. Ja klients ir ārējs, viņa izmaksas varētu mūs neuztraukt, un viņš var iesaistīt kaut vai veselu konsīliju (IT cilvēkus prasību kvalitāte interesē daudz vairāk), tomēr, ja skatāmies uz to no klienta attiecību viedokļa, tad mēs gribam izmantot viņa resursus iespējami ekonomiski.

To, ka vērtēšana ir pietiekoši darbietilpīgs pasākums, zināmā mērā to apstiprina arī aptauja  (starp citu, lasītāj, esi aicināts aizpildīt to patiesākas ainas iegūšanai!), lai arī šobrīd tā nav sevišķi reprezentatīva (8 atbildes, 7 no Latvijas, 1 no Indijas). Lai arī vairākas atbildes bija atšķirīgas (vērtēšana ir tik reti, ka pat lielāks ieguldītais darbs nav būtisks, vai vērtēšana tiek darīta samērā bieži, bet ir ātra), tomēr vairums no saņemtajām atbildēm rādīja, ka vērtēšana notiek bieži (vismaz reizi nedēļā vai reizi mēnesī), un tai ir vērā ņemama darbietilpība (mērāma cilvēkdienās).

Kopumā, atbildes pauž tendenci vērtēt ātri, precizitātei nozīme ir tik daudz, lai varētuizšķirties par projekta uzsākšanu.

Vairākās atbildēs norādīts, ka vērtēšanai tiek izmantoti rīki (kas mani pārsteidza, jo savā praksē man nebija nācies to redzēt, ne arī biju dzirdējis, ka šādi risinājumi Latvijas uzņēmumos tiek izmantoti). Internetā līdz šim esmu varējis atrast vai nu dažādus kalkulatorus, kas izmanto COCOMO II, funkcijpunktu vai kādu tamlīdzīgu metodi,vai arī komerciālus rīkus, kā Galorath SEER for Software (nezinu par precizitāti - vajadzētu būt zināmam rezultātam, ja viņi ir 20 gadus vākuši statistiku, bet cena ir iespaidīga, un no pārdošanas menedžera vēstules strāvoja tāda kā "mūs neviens nesaprot" sajūta.)

Viens trūkums, kas, manuprāt, ir šiem rīkiem (runāju par tiem kalkulatoriem, kurus vai kuru skrīnšotus esmu redzējis), ir tas, ka ievaddati ir visai tehniski. Ja bizness un IT atrodas vienā frontes pusē (un tā mēdz notikt), tad idejas sākotnējo vērtēšanu varētu veikt pats bizness - ja tikai tam būtu rīki (ja klients ir ārējs, šādu vērtēšanu varētu veikt pārdevējs vai klientu menedžeris - kaut vai lai zinātu, cik daudz drīkst solīt). Jo, no efektivitātes viedokļa, būtu svarīgi samazināt tādu vērtēšanu skaitu (es runāju par IT iesaisti), kas beidzas ar projekta noraidīšanu vai scope-cutting'u - tas būtu ceļš, kā vērtēšanas izmaksas varētu ievērojami optimizēt - lēšu, ka runa ir vismaz par 45-50%, bet pie grūtākiem vērtēšanas gadījumiem - daudz vairāk.

Vērtēšanas izmaksas nav nemaz mazas - parēķiniet, cik viens iesaistītais stundā darba devējam izmaksā, un cik cilvēku tur iesaistās. Tas, protams, ir atkarīgs no organizācijas, bet mans vērtējums ir - viena projekta darbietilpības vērtēšana (2 iterācijas - neslikti) varētu izmaksāt ar kārtu 500 Ls, kas, protams, lielām organizācijām nav ļoti daudz, bet tomēr, esot daudziem projektiem un daudzām vērtēšanas iterācijām, summējas. Otrkārt, konkurences apstākļos vēl svarīgāks ir laiks - ir grūti realizēt labas idejas, ja pirms tam nākas daudz laika notērēt uz tādām, kas beigās tiek noraidītas. 

Vārdu sakot, tādas ir manas pārdomas. Es jau ieminējos par to LinkedIn Biznesa analītiķu grupas diskusijā - man ir ideja par rīku, kas šo lietu varētu risināt, ir arī demo (tik gatavs, lai viņu publicētu, šobrīd viņš nav). Ja kādu interesē sīkāk, dodiet ziņu, piemēram, uz kaspars [at] kaikits.lv . Un, jebkurā gadījumā, mani interesē jūsu viedokļi un pieredze, priecāšos par atgriezenisko saiti vai nu epastā, vai šeit komentāros, aptaujā, vai minētajā diskusijā. 

Komentāri

Pievienojiet komentāru

Plain text

  • HTML birkas nav atļautas
  • Interneta lapu un e-pastu adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Automātiska rindu un rindkopu veidošana
  • Each email address will be obfuscated in a human readable fashion or, if JavaScript is enabled, replaced with a spam resistent clickable link. Email addresses will get the default web form unless specified. If replacement text (a persons name) is required a webform is also required. Separate each part with the "|" pipe symbol. Replace spaces in names with "_".
Image CAPTCHA
Ievadiet attēlā redzamos ciparus
Error | Kaspara Omula mājas lapa
Enter your Kaspara Omula mājas lapa username.
Enter the password that accompanies your username.

Kaspara Omula mājas lapa

Error

The website encountered an unexpected error. Please try again later.